Tā nu vienā piektdienas vakarā, kad ārā lija kā no spaiņa un es jutos nogurusi pēc nedēļas, kas bija pilna ar klientu izmaiņām un termiņiem, es nolēmu pamēģināt. Atvēru savu portatīvo datoru, uztaisīju tasi kafijas un ielogojos Vavada. Sākumā biju mazliet apjukusi – tik daudz spēļu, tik daudz iespēju. Es neko nesapratu no slotiem vai rulešu variantiem, tāpēc vienkārši izvēlējos spēli ar skaistāko dizainu. Tā bija kaut kāda piedzīvojumu tēma ar džungļiem un dārgumiem. Uzreiz pamanīju, ka tur ir dažādi kazino piedāvājumi, bet es tos vēl neizmantoju – gribēju vispirms saprast, kā viss darbojas.

Pirmais vakars bija kā eksperiments. Es uzliku nelielu summu, ko biju gatava zaudēt bez nožēlas – desmit eiro. Un zini ko? Es uzvarēju. Ne jau miljonu, bet pietiekami, lai man būtu smaids sejā. Sākumā domāju, ka tā ir tikai veiksme, bet nākamajā dienā atkal pamēģināju. Un atkal bija mazs pluss. Protams, bija arī zaudējumi, bet es ātri sapratu, ka galvenais ir nevis summa, bet process. Spēles dizains, animācijas, skaņas – viss bija tik rūpīgi izstrādāts, ka es sāku skatīties uz to kā dizainere. Katra spēle ir kā mākslas darbs, ar savu stāstu un noskaņu, kas ir aizraujošs pats par sevi.

Pēc pāris nedēļas es jau biju izveidojusi savu nelielu ""rutīnu"" – pēc darba es atvēlu stundu vai divas spēlēm. Bet tas nav par azartu, tas ir par relaksāciju. Kā kāds cits skatās filmu vai lasa grāmatu, tā es griežu slotus un vēroju, kā krīt simboli. Es pat sāku pamanīt, ka tas man palīdz atslēgties no darba domām. Kad es koncentrējos uz spēli, es aizmirstu par klientu prasībām un termiņiem. Un tas ir zelts vērts. Vēl viena lieta, ko es iemācījos – nelikt lielas cerības uz uzvaru. Tas ir kā loterijā: ja uzvar, super, ja nē – nav ko raudāt.

Pirms dažām dienām es piedzīvoju īstu pārsteigumu. Spēlēju kādu klasisku augļu slotu, domāju, ka tikai tukšoju laiku, un pēkšņi – bonusa kārta. Es pat nesapratu, kas notiek, bet kontā ienāca 120 eiro. Sākumā es skatījos uz ekrānu un smējos – tāds prieks, ka nevarēju apstāties. Protams, es neiztērēju tos uzreiz, bet nolēmu daļu atstāt kā rezervi nākamajām spēlēm. Man patīk šī sajūta, kad zini, ka vari spēlēt bez stresa, jo nauda jau ir ""rezervēta"" izklaidei. Un es noteikti vēlreiz pārbaudīšu, kādi jaunumi pieejami, jo man patīk sekot līdzi, kā mainās kazino piedāvājumi.

Mans personīgais padoms visiem, kuri vēl šaubās – sāciet ar mazumiņu. Neuztveriet to kā veidu, kā ātri kļūt bagātiem, bet gan kā jautru hobiju. Es pat ieteiktu izvēlēties spēles, kas jums vizuāli patīk, jo tad pat zaudējums nav tik sāpīgs – jūs vismaz izbaudāt grafiku. Un vēl viena lieta – nespēlējiet, kad esat noguruši vai dusmīgi. Tas ir kā ēšana bez apetītes – nekāda bauda.

Tagad es bieži smejos, ka mans vakars ir kā mazs piedzīvojums. Es neesmu profesionāla spēlētāja, bet man ir savs stils. Man patīk eksperimentēt ar dažādiem spēļu veidiem, no vienkāršiem līdz sarežģītākiem. Un, protams, es vienmēr atceros, ka galvenais ir prieks. Ja kādu dienu zaudēju, es vienkārši noskatos smieklīgu video un aizmirstu. Bet, ja uzvaru, tā ir kā dāvana no dzīves.

Reizēm domāju, ka kazino ir kā dzīves miniatūra – tu nekad nezini, kas notiks nākamajā brīdī, bet svarīgi ir iemācīties baudīt ceļu, nevis tikai galamērķi. Un manā gadījumā ceļš ir diezgan aizraujošs. Es pat iedvesmojos no spēļu dizaina savā darbā – daži krāsu salikumi vai animāciju principi ir tiešām iedvesmojoši. Tā nu es esmu atradusi jaunu veidu, kā atpūsties un vienlaikus gūt radošu iedvesmu. Un tas ir lieliski.